Sumbri ir lielākie Eiropas savvaļas zālēdāji, kas kādreiz apdzīvoja arī Latviju. Eiropas sumbrs ir ierakstīts Pasaules sarkanajā grāmatā. Šobrīd sumbri Latvijā savvaļā dzīvo tikai Papes apkārtnē. 

Sumbrs kādreiz apdzīvoja mērenās joslas lapu koku mežus un pļavas no Britu salām, visu Eiropu, līdz pat Sibīrijai. Taču cilvēks sumbrus nav saudzējis, un dzīvnieki, kas kādreiz bija tik plaši izplatīti, šodien ir sastopami tikai dažās atsevišķās vietās.

Sumbrs ir lielākais kontinentā mītošais zīdītājs. Sumbru buļļi ir lielāki nekā sumbru mātītes, bet abu dzimumu pārstāvjiem ir īsi ragi. Sumbriem ir bieza, tumši vai zeltaini brūna vilna. Kakls šiem dzīvniekiem ir īss un plats, ar izteiktu kupri. Kaklu vizuāli vēl platāku dara garā spalva, kas zem kakla veido īsas krēpes. Ragi ir abu dzimumu pārstāvjiem. Tuvojoties ziemai, sumbru vilna kļūst vēl biezāka.

Sumbru dzīves vide ir jaukti lapu koku meži un pļavas, piemēram, Belovežas gārša. Barojoties sumbri dod priekšroku tādām teritorijām, kur mežs ir vismaz 20 gadus vecs.

Pūķarags ir atpūtas komplekss Baltijas jūras krastā, Papes dabas parka teritorijā, kas, pateicoties savam izvietojumam, piedāvā īpašu un neaizmirstamu atpūtu tā apmeklētājiem.

© 2022 Pūķarags.